Akadēmiskais centrs
2024. gada 26. janvārī Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un astronomijas zinātnes nozares specializētās promocijas padomes atklātā sēdē LU Augstas izšķirtspējas spektroskopijas un gaismas avotu tehnoloģijas laboratorijas pētniece Anda Ābola aizstāvēja promocijas darbu zinātnes doktora grāda (PhD) iegūšanai dabaszinātnēs. Promocijas darba tēma “Dzīvsudrabu un arsēnu saturoši starojuma avoti un to izmantošana atomu absorbcijas spektroskopijai”.
Darba zinātniskie vadītāji: Dr. phys. Atis Skudra un Dr. phys. Gita Rēvalde.
Anotācija:
Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta vides piesārņojumam un tā ietekmei uz vides un dzīvo organismu veselību. Atomu absorbcijas spektroskopija ir labi zināma analītiska metode vides piesārņojuma mērīšanai, bet, pieaugot prasībām pēc iespējas noteikt arvien zemākas toksisku elementu koncentrācijas, paātrināt mērījumu veikšanu un padarīt iekārtas mobilākas, tiek meklētas iespējas to attīstīt vēl vairāk. Viens no virzieniem, kā to iespējams panākt, ir izgatavojot uzlabotus gaismas avotus. Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta Augstas izšķirspējas spektroskopijas un gaismas avotu tehnoloģijas laboratorija nodarbojas ar augstfrekvences bezelektrodu gaismas avotu izgatavošanu un pētīšanu. Lai uzlabotu gaismas avotus un optimizētu to darbību, ir nepieciešams veikt spektroskopiskus pētījumus. Promocijas darbā pētītas laboratorijā izgatavotās lampas ar arsēna un dzīvsudraba pildījumu. Tika pētīta As 189,0 nm, 193,8 nm un 197,3 nm un Hg 253,7 nm rezonanses spektrāllīniju intensitātes atkarība no ierosmes ģeneratora jaudas, frekvences un darbināšanas režīma, novērtēta lampu stabilitāte, pašabsorbcija un temperatūra. Arsēna lampās novērota periodiska intensitātes izmaiņa – pašmodulācija, aprēķināts tās periods. Papildus augstfrekvences bezelektrodu lampu starojuma pētījumiem, veikts arī to salīdzinājums ar komerciāli pieejamām dobjā katoda lampām. Rezultātā iegūti šādi galvenie secinājumi: getera pievienošana uzlabo lampu darbību, lampu starojuma fluktuācijas nepārsniedz 2% robežu, As lampu temperatūra ir apmēram 950 – 1250 K, pašabsorbcijas dēļ optimāla darbināšanas jauda ir apmēram 14 W, pašmodulācija atkarīga no lampu sprieguma, tās periods pie augstākām sprieguma vērtībām samazinās. Tāpat secināts, ka Hg kapilāra lampām vislabākie rezultāti sasniedzami, kad kapilārs novietots horizontāli, sfēriskās Hg lampas ieteicams darbināt E–izlādē, bet As lampas – H–izlādē. Līdztekus spektroskopiskiem mērījumiem, veikta dzīvsudraba koncentrācijas noteikšana melno stārķu olu čaumalās un fēcēs, kā arī ezeru ūdens paraugos, izmantojot atomu absorbcijas spektrometru ar Zēmana fona korekciju. Kopējais analizēto paraugu skaits pārsniedza 1000 paraugu no vairāk nekā 130 ligzdvietām visā Latvijas teritorijā. Darbā salīdzinātas Hg koncentrācijas olu čaumalās un membrānās, nosakot, ka vidējā koncentrācija čaumalās ir 16 ng/g un membrānās – 202 ng/g, bet koncentrāciju attiecība čaumalām pret membrānām ir apmēram 11 reizes. Analizētas Hg koncentrāciju pieaugušo stārķu un jauno putnu fēcēs atšķirības, kā arī koncentrāciju izmaiņa 2019.–2022. gadu griezumā. Ūdens paraugu mērījumi veikti starplaboratoriju pētījuma ietvaros. Iegūtās Hg koncentrācijas labi sakrīt ar citu dalībnieku iegūtajiem rezultātiem.
Recenzenti:
Dr. phys. Andris Jakovičs (Latvijas Universitāte),
Dr. habil. phys. Andris Ozols (Rīgas Tehniskā universitāte),
Dr. Georges Zissis (Tulūzas Paula Sabatjē universitāte, Francija)
Sveicam ar zinātnes doktora grāda iegūšanu!
