Latvijas Universitātes (LU) Atomfizikas un spektroskopijas institūta pētniece Ilze Ošiņa kopā ar saviem kolēģiem nodarbojas ar pirmo iegūto darbu apstrādi. Pirmie brīvprātīgie savas dzimumzīmes jau ir pārbaudījuši, un zinātnieki šo informāciju jau sākuši apstrādāt un analizēt.

“Šeit var redzēt pikseļvērtības, kuras mēs vēlāk analizējam un izmantojam dažādas hromoforu aprēķiniem. Hromoforas ir ādas pigmenti,” stāsta LU pētniece.

1985. gadā, kopš ir izveidots Vēža reģistrs, ar melanomu slimoja 87 pacienti, bet šobrīd to skaits pieaudzis gandrīz trīs reizes. Ik gadu no šīs saslimšanas aiziet aizsaulē 90 pacienti.

“Tāpēc ir vajadzīga diagnoze. Dermatologi to nosaka, vadoties no pieredzes, pēc formas, krāsas, parasti tas ir subjektīvas lietas, bet mēs cenšamies viņiem palīdzēt un izveidot diagnostiskās metodes, lai varētu arī kvantitatīvi tam pielikt objektīvus parametrus,” teic LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta Biofotonikas laboratorijas vadītājs Jānis Spīgulis.

Janvārī un februārī Atomfizikas un spektroskopijas institūta Biofotonikas laboratorijā notiek brīvprātīgo pacientu pārbaudes, kurās piedalās dermatologs un nosaka diagnozi.

Tatjana ir viena no tiem 60 brīvprātīgiem, kam paveicās, un viņa tika uz pārbaudi, jo bija pieteicies sešas reizes lielāks cilvēku skaits – nepilni 400. Tatjana gribēja pārbaudīt dzimumzīmes, no kurām dažas ar laiku sāka augt. Kad dzimumzīmes dermatologs ir pārbaudījis, ar savu aparatūru talkā nāk pētnieki.

Ar brīvprātīgā palīdzību tiek mērīts gaismas ātrums. Tas notiek tumsā. “Kā gaismas stars, cik ātri tas izies cauri ādai, veidojumam. Pilnīgā tumsā, jā… Jo šī iekārta ir diezgan jutīga,” skaidro LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošā pētniece Vanesa Lukinsone.

Zinātnieku centienus radīt jaunu ierīci, kas ļaus arvien ātrāk diagnosticēt ļaundabīgu ādas audzējus pacientiem, atzinīgi novērtē dermatologi.

“Pētījuma galvenā doma ir izveidot ierīci, ar kuras palīdzību ne tikai speciālisti, dermatologi, kas ir mācīti dermatoskopijā, kas šobrīd ir neinvazīva un precīza diagnostikas metode, ka mēs iegūstam jaunā veida iekārtu, ar kuras palīdzību ne tikai dermatologs, bet arī citu specialitāšu ārsti varētu veikt agrīnu diagnostiku,” saka dermatoloģe Anna Bērziņa.

Latvijas zinātnieki pie jaunās ierīces izveides strādās vēl divus gadus.


Autore: Natālija Valdniece, 900 sekundes

Pētījums tiek realizēts ERAF projekta "Multimodāla attēlošanas tehnoloģijas ādas jaunveidojumu in vivo diagnostikai" (Nr. 1.1.1.1/18/A/132) ietvaros.

Dalīties