Laboratoriju atskaites par 2025.gadu

Noslēgušās LU ASI laboratoriju atskaites par 2025.gadā paveikto.

Kā pirmā, 2026.gada 22.janvārī ASI iknedēļas Zinātniskajā seminārā atskaites uzsāka Atomfizikas, atmosfēras fizikas un fotoķīmijas laboratorija – par paveikto 2025.gadā un plāniem 2026.gadam stāstīja laboratorijas vadītājs, LU EZTF ASI vadošais pētnieks Dr. Arnolds Ūbelis. Savā prezentācijā Dr. A.Ūbelis sniedza informāciju par laboratorijas darbiniekiem un realizētajiem/pieteiktajiem projektiem. Laboratorijā bija 14 darbinieki (vadošie pētnieki: Dr. Arnolda Ūbelis, Dr.Hab. Uldis Bērziņš; 1 viespētnieks (Dr.) Ashish Kumar Singh; 5 pētnieki: Aigars Apsītis, Jānis Blahins, Armans Bžiškjans, Artūrs Ciniņš, Viesturs Silamiķelis; 3 studenti-laboranti: Matīss Čakšs, Kalvis Kalniņš, Juris Silamiķelis;  2 inženieri: Aleksandrs Švarcs un Jānis Kļaviņš) un daudzi atbalstītāji, kuri strādā ASI telpās Šķūņu ielā 4. Laboratorijā realizē Horizon Europe MSCA-PF pēcdoktorantūras individuālo projektu Nr.101153119 Laser for Magnesium: the influence of laser wavelength, and feedstock quality on the optical properties of Mg alloy for industrial needs - LASER4Mg (vad. - Dr. Arnolds Ūbelis) un FLPP LZP projektu Nr.lzp-2023/1-0199 ‘Negatīvo jonu lāzeru fotoatraušanas spektroskopija’ (vad. - Dr.Phys.Hab. Uldis Bērziņš), kura laikā pētījumi veikti starptautiskā sadarbībā Zviedrijā ar Prof. Dag Hanstorp Lāzerspektroskopijas grupu Gēteborgā un eksperimenti jonu slazdā Stokholmā uz DESIREE iekārtas. Četri pētnieki (A.Ciniņš, J.Blahins, A.Bžiškjans, V.Silamiķelis) strādā pie doktora darbu pabeigšanas. Divi studenti (laboranti) aizstāvēja bakalaura darbus (vad. - Dr.Phys.Hab. Uldis Bērziņš). Iesniegti projektu pieteikumi (LZP, ERAF, ESA) – nav atbalstīti finansējuma saņemšanai; plānots atkārtoti iesniegt 2026.gadā. Tiek gatavoti Horizon Europe Widening projektu pieteikumi.

29.janvārī pārskatus turpināja Augstas izšķirtspējas spektroskopijas un gaismas avotu tehnoloģijas laboratorijas vadītājs: LU EZTF ASI vadošais pētnieks Dr. Atis Skudra. Laboratorijas vadītājs iepazīstināja klātesošos ar personālu, pieteiktajiem/īstenotiem projektiem, dalību konferencēs un publikācijām, veiktajiem Hg mērījumiem dažādās Latvijas vietās, kā arī detalizēti informēja par projektu gaitu un rezultātiem. Pārskata periodā laboratorijā strādāja 6 darbinieki (2 vadošie pētnieki: Dr. Atis Skudra, Dr. Gita Rēvakde; 2 pētnieces (Dr.): Dr. Anda Ābola, Dr. Nataļja Zorina; 2 studenti-laboranti: Rolands Gudermanis, Markuss Lācis). Laboratorijā īstenoto trīs projektus: ERAF Nr.1.1.1.3/1/24/A/051 ‘Ekoloģiskas dezinfekcijas iekārtas izstrāde, izmantojot UV gaismas diodes un ozonu’ (vad. - Dr. Gita Rēvalde) un divus pēcdoktorantūras projektus (PostDoc Latvia): Nr.1.1.1.9/LZP/1/24/023 ‘Mākslīgā neironu tīkla modeļa izstrāde augstfrekvences bezelektrodu lampu emisijas spektru analīzei’ (vad. - Dr. Nataļja Zorina) un Nr.1.1.1.9/LZP/1/24/141 ‘Smago metālu koncentrācija nokrišņos un to ietekme uz apkārtējo vidi’ (vad. - Dr. Anda Ābola) – abas jaunās pētnieces bijušas vairākās mobilitātes vizītēs. Laboratorija piedalās četrās COST akcijās (CA19110, CA20114, CA20137, CA23139). Iesniegti vairāki gan vietējie, gan starptautiskie projektu pieteikumi (LZP, LU Lielās ietekmes projekti, QuantERA, - visi izvērtēšanā); atbalstīta dalība vairāk-partneru pieteikumā ‘PeatTransform: kūdras nozares klimatneitralitātei’ – ASI tajā iesaistīsies 2026.gadā. Students-laborants Markuss Lācis aizstāvējis bakalaura darbu ‘Elektronu temperatūras noteikšana As-Ar induktīvi saistītā plazmā’ (vad. - Dr. Anda Ābola & Dr. Gita Rēvalde). Par pētījumu rezultātiem ziņots gan LU 83.starptautiskajā konferencē, gan dažādās starptautiskās konferencēs ārpus Latvijas (Francijā, Čehijā, Dānijā). Sevišķi aktīvi laboratorijas darbinieki ir bijuši zinātnes popularizēšanā: Zinātnieku nakts, Ēnu dienas, vairākkārtīgas lekcijas/ekskursijas 1.kursa studentiem. Papildus tiešajam zinātniskajam darbam, laboratorijas pētnieki veic arī dzīvsudraba (Hg) mērījumus dažādās Latvijas vietās.

5.februārī Kvantu optikas laboratorijas vadītājs LU EZTF ASI vadošais pētnieks Dr. Jānis Alnis sniedza pārskatu par laboratorijā paveikto 2025.gadā. Pētījumos iesaistījās 5 darbinieki: Dr. Jānis Alnis un Dr. Inga Brice, doktora grāda pretendenti Kristians Draguns un Lāse Mīlgrāve, kā arī laborants Arvīds Sedulis (RTU doktorants). Kopumā darbs norisinājies vairākos virzienos: ir izveidoti un nolasīti mācību kursi EZTF ‘Quantum Optical Technologies’ (angļu valodā) un ‘Kvantu optiskās tehnoloģijas’, kā arī notiek zinātniskais darbs sadarbībā ar LU EZTF Lāzercentru, LU Cietvielu fizikas institūtu, LU Medicīnas fakultāti un RTU Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūtu. Dr. I.Brice pabeigusi individuālo LU PostDoc projektu Nr. LU-BA-ZG-2024/1-0009 un ieguvusi jaunu PostDoc Latvia projektu Nr. 1.1.1.9/LZP/2/25/190 ‘No čukstošās galerijas modu dopētām mikrosfērām līdz fotonikas integrālajām shēmām perspektīviem nākamās paaudzes pielietojumiem’ (tiks uzsākts 2026.g 1.janvārī). Pētījumi veikti starptautiskā sadarbībā Zviedrijā ar Prof. Dag Hanstorp Lāzerspektroskopijas grupu Gēteborgā un eksperimenti jonu slazdā Stokholmā uz DESIREE iekārtas; kā arī Telavivas universitāti Izraēlā. Sadarbībā ar Institut Foton Renē, Francijā tika sagatavots Latvijas - Francijas partnerības programmas ‘Osmoze’ projekts REVEAL (tiks uzsākts 2026.g 1.janvārī). Notiek sadarbība ar Trento Universitāti Itālijā par fotonikas komponenšu modelēšanu. Ir četras publikācijas un četri konferenču raksti. Doktora grāda pretendenti L.Mīlgrāve un K.Draguns piedalījušies vasaras skolās un sekmīgi izpilda/pabeiguši doktorantūras studijas. Laboratorijas darbinieki sevišķi aktīvi ir bijuši zinātnes popularizēšanā: Zinātnieku nakts, lekcijas/ekskursijas 1.kursa studentiem, līdzdalība Latvijas skolēnu 49.zinātniskās pētniecības darbu konferences organizēšanā un iesniegto darbu vērtēšanā, sadarbība ar Rīgas Skolēnu pils Elektronikas un robotikas pulciņu, kā arī dažādu ārzemju delegāciju uzņemšana laboratorijā. 24.janvārī Ekonomikas ministrs V. Valainis apmeklēja laboratoriju.

12.februārī veikumu prezentēja Teorētiskās fizikas laboratorijas vadītāja LU EZTF ASI vadošā pētniece Dr. Rita Veilande. Pārskata periodā laboratorijā strādāja vadošie pētnieki Dr. Rita Veilande, Dr. Teodora Velcheva Kirova, Dr.Hab. Imants Bērsons, kā arī daļēji pētniece Dina Bērziņa. Laboratorijas vadītāja iepazīstināja klātesošos ar dažādajām laboratorijas tēmām, projektiem, publikācijām un sadarbību. Laboratorija piedalās 3 Eiropas līmeņa projektu izpildē – Horizon Europe Nr.101131418 ‘Atomu, molekulu un optisko procesu kvantu dinamiskā kontrole’ (Q-DYNAMO), COST akcijas CA21101, CA22147, CA23134); līdzdarbojās 2 Latvijas projektu realizācijā – ERAF Nr.1.1.1.3/1/24/A/051, LZP Nr. lzp-2021/1-0140. Publicēti 4 un publicēšanai pieņemti vēl 4 raksti (SCOPUS datu bāzē). Laboratorijas zinātnieki piedalījušies ar ziņojumiem 4 starptautiskās konferencēs, kā arī nolasījuši lekcijas 4 ārzemju universitātēs, cēluši kvalifikāciju personāla apmaiņas vizītēs ASV, Japānā, Jaunzēlandē, Vācijā (kopā 7 person-mēneši), kā arī piedalījusies Zinātnieku naktī. Laboratorijas pārstāvji ir ievēlēti LU Senātā, LU EZTF Konsultatīvajā Zinātniskajā padomē, kā arī uztur LU EZTF ASI mājas lapu. Noslēgumā R.Veilande un Horizon Europe MSCA projekta vadītāja Dr. T.V.Kirova detalizēti stāstīja par personāla apmaiņas projekta Q-DYNAMO izpildi.

5.martā Optisko biosensoru un funkcionālo nanomateriālu laboratorijas vadītājs LU EZTF ASI vadošais pētnieks Dr. Roman Viter ziņoja par laboratorijā paveikto 2025.gadā. Pārskata periodā pie laboratorijas uzdevumu izpildes strādājuši: vadošais pētnieks Dr. Roman Viter un Biofotonikas laboartorijas vad.pētn. Dr. Mindaugas Tamosiunas, 2 doktoranti (Iryna Teplialova un Viktor Zabolotnii), 2 inženieri (Kārlis Grundšteins un stikla pūtējs Aleksandrs Kapralovs) un students-laborants Ruslans Kačanovs. Papildus notikusi aktīva abpusēja sadarbība ar Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ķīmijas nodaļu (MDZF ĶN) (Prof. Agris Bērziņš, Dr. Artis Kinēns, Dr. Artis Kons,  Dr. Kristaps Saršūns un 3 studenti). Kopējie rezultāti: publicēti 13 raksti, dalība 3 starptautiskās konferencēs un 3 industriālos pasākumos, pabeigti 3 projekti (Nr.lzp-2021/1-0140 ‘Jaunas kodola apvalka nano šķiedras, kas veidotas, izmantojot koaksiālu elektrisko vērpšanu fotokatalītiskiem lietojumiem’, m-Era.net Nr.ES-RTD/2022/21 (VENUS), t.sk. līdzdalība MDZF ĶN projektā Nr.LU-BA-PA-2024/1-0062); turpināti izpildīt 5 projekti (ANM Nr.LU-BA-PA-2024/1-0040 ‘Piridīnija luminofora strukturālo un optisko īpašību projektēšana pielāgotai sensora reakcijai’, BiofoT Nr.OSI_PIP_BioPhoT-2025/1-0014/VPP2024/51-1-8 ‘Palieliniet vēja turbīnas kalpošanas laiku, savlaicīgi atklājot lāpstiņu eroziju’, kā arī līdzdalība EZTF MMI Nr.1.1.1.3/1/24/A/004,  MDZF ĶN Nr.OSI_PIP_BioPhoT-2025/1-0013 un RSU Nr.lzp-2024/1-0037 ‘Sliktā stikla veidotāja amorfizācijas un šķīdināšanas mehānisma noskaidrošana atkarībā no zāļu un polimēru mijiedarbības un sagatavošanas metodes’), reģistrēts 1 patents.

12.martā Biofotonikas laboratorijas vadītājs LU EZTF ASI vadošais pētnieks Prof. Jānis Spīgulis iepazīstināja ar laboratorijas darbiniekiem un paveikto projektos pārskata periodā: laboratorijā strādājuši 32 darbinieki (no tiem: 13 pamatsastāvs, 17 ar Dr. grādu, 2 doktorantes, tikai 9 pilnā/gandrīz pilnā slodzē), gada vidējais PLE=17.25. Vadošie pētnieki: Dr. Cugmas Blaž, Dr. Grabovskis Andris, Dr. Kviesis-Kipge Edgars, Dr. Liepiņš Jānis , Dr. Lukinsone Vanesa, Dr. Ļihačova Ilze, Dr. Ļihačovs Aleksejs, Dr. Marcinkevičs Zbigņevs, Dr. Rubīns Uldis, Dr. Rūtītis Didzis, Dr. Saknīte Inga, Dr. Spīgulis Jānis, Dr. Tamosiunas Mindaugas; pētnieki (Dr.): Dr. Irbe Ilze, Dr. Kazūne Sigita, Dr. Miščuks Aleksejs; Dr. Skrastiņa Marta; viespētnieki (Dr.): Dr. Kiss Norbert Ferenc, Dr. Maciulevicius Martynas; pētniece: Ploriņa Emīlija Vija; zinātniskākie asistenti: Liepiņš Valts, Viškere Daira; laboranti: Briuks Matīss, Goldberga Laura, Jacina Julija, Mincis Eduards Teodors, Nordena Megija, Ozoliņš Tomass, Zelča Una Undīne; vadošā eksperte: Matīse-Van Houtana Ilze; eksperte: Bērziņa Inese; inženiere: Tihomirova Jekaterina. Tematiski laboratorijā var nosacīti izdalīt četras projektu grupas. Kopsavilkums par paveikto: pabeigti, turpināti vai uzsākti 14 projekti (6 FLPP LZP: Nr.lzp-2022/1-0247 Dinamisko lāzera speklu attēlošana sēņu augšanas aktivitātes novērtēšanai, Nr.lzp-2022/1-0255 Nemelanomas ādas vēža diagnostika, izmantojot autofluorescences fotoizbalēšanas kinētiku, Nr.lzp-2022/1-0274 Veterināro audzēju ķirurģisko robežu histoloģiskā atpazīšana un analīze, izmantojot mākslīgo intelektu un multimodālo attēlveidošanu, Nr.lzp-2022/1-0326 Multiparametriska optiska metode cirkulējošā tilpuma atjaunošanas un vazopresoru terapijas vadībai smagi slimiem COVID-19 pacientiem, Nr.lzp-2023/1-0220 Uz hologrāfisko mikroskopiju un mākslīgo intelektu balstīta nākošās paaudzes citoloģija digitālai patoloģiju diagnostikai veterinārmedicīnā (VetCyto), Nr.lzp-2024/1-0501 Multimodāla optiska attēlveide personalizētai mikrocirkulācijas hemodinamiskā fenotipa noteikšanai septiskiem pacientiem; 2 VPP – BioFoT: Nr.OSI_PIP_BioPhoT-2025/1-0006/VPP2024/51-1-5 Baltā lāzera endoskopijas sistēma (ENDOLASE), Nr.OSI_PIP_BioPhoT-2025/1-0025/VPP2024/51-1-3 Ātra antibakteriālās rezistences novērtēšana ar lāzera speklu metodi (FLARE); 2 PostDoc Latvia: Nr.1.1.1.9/LZP/1/24/170 Spektrāllīniju attēlveidošana neinvazīvai cilvēka audu analīzei, Nr.1.1.1.9/LZP/1/24/169 Metodes klīniski nozīmīgas informācijas iegūšanai no ādas iekaisuma slimību fotogrāfijām; 4 LU ANM: Nr.LU-BA-PA-2024/1-0006 Visa ķermeņa dermoskopiska attēlošana spektra redzamajā un infrasarkanajā diapazonā, Nr.LU-BA-PA-2024/1-0072 Augstas veiktspējas lāzera speklu attēlu analīze, lai paātrinātu eksperimentus mikrobioloģijā, Nr.LU-BA-ZG-2024/1-0031 Laika izšķirtspējas spektroskopijas pielietojumi bioloģisko audu un materiālu pētījumos, Nr.LU-BA-ZG-2024/1-0022 Neinvazīva imūno šūnu vizualizācija virsējos ādas asinsvados smagu iekaisuma slimību diagnostikai; 2 ‘Osmoze’: Nr. LV-FR/2024/1, Nr. LV-FR/2024/2; 1 COST akcija CA21159), publicēti 26 raksti (t.sk. 12 Q1-žurnālos), aizstāvēts 1 maģistra un 2 bakalaura darbi; izveidoti/darbojas 4 ‘spin-off’ komecializācijas jaunuzņēmumi.

Kā pēdējais, 2.aprīlī ASI iknedēļas Zinātniskajā seminārā par paveikto stāstīja Uzlaboto biomateriālu un biofizikas laboratorijas vadītājs LU EZTF ASI vadošais pētnieks Dr. Maksym Pogorielov. Laboratorijas vadītājs iepazīstināja klātesošos ar īstenotajiem projektiem, dalību konferencēs un publikācijām, kā arī detalizēti ar laboratorijā īstenotajiem pētniecības virzieniem un sasniegtajiem rezultātiem. Laboratorijas pamatkodolu veido Ukrainas pētnieki, kas papildināts ar dažādu nozaru citu LU struktūrvienību darbiniekiem un studentiem. Pilna laika darbinieki: vadošais pētnieki Dr. Maksym Pogorielov, Dr. Viktoriia Korniienko; pētnieki (Dr.): Dr. Volodymyr Deineka, Dr. Kateryna Diedkova; pētnieks Mārtiņš Borodušķis; zinātniskā asistente Lita Grīne; inženieris Arvīds Borovskis; vecākie laboranti: Elza Gārša, Liene Patetko, Pavlo Shubin; nozares speciāliste – Natalia Tkachenko. Daļslodzē nodarbināti: vadošie pētnieki: Dr. Baiba Jansone, Didzis Rūtītis; pētnieks (Dr.): Kaspars Jēkabsons; Anna Ramata-Stunda; vecākā laborante Liene Patetko, laboranti: Anastasiia Haidai, Marks Truhins; nozares speciāliste: Baiba Zandersone; kā arī Evelina Bebre un Vanesa Varnonska. Kopsavilkums par paveikto: pabeigti, turpināti vai uzsākti 13 projekti (4 Horizon Europe: Nr.101086184 Ceļā uz MXenes biomedicīniskām lietojumprogrammām, izmantojot augstas dimensijas IMŪNO karti, Nr.101086441 Ceļā uz jaunas antibakteriālas stratēģijas izstrādi zobārstniecībā, Nr.101131147 Elektrovadošas polimēru 3D sastatnes kā jauna biomedicīnas stratēģija, Nr.101299634, kā arī līdzdalība pēcdoktorantūras grantu projektā OMNIA; m-Era.net Nr.ES RTD/2023/07 VARIANT; ERA4Health Nr.ES RTD/2025/13 THERMEX; 2 FLPP LZP: Nr.lzp-2023/1-0243 Jauna koncepcija mērķtiecīgai fototermiskai vēža ārstēšanai, Nr.lzp-2024/1-0135 Aizkuņģa  dziedzera β-šūnu imūnās aizsardzības veicināšana, izmantojot inovatīvas audu inženierijas matricas, Nr. lzp-2023/1-0243 Jauna koncepcija mērķtiecīgai fototermiskai vēža ārstēšanai; 2 pēcdoktorantūras projekti (PostDoc Latvia) Nr.1.1.1.9/LZP/1/24/142 Šūnu bāzēta elektrovadītspējīga viedā audu inženierijas platforma miokarda reģenerācijai; VPP – BioFoT Nr.OSI_PIP_BioPhoT-2025/1-0024/VPP2024/51-1-9 Uzlaboti hemostatiskie materiāli divējāda lietojuma vajadzībām – AD-HEMOSTOP); publicēti 13 raksti un 2 konferenču raksti. Rezultāti prezentēti 7 starptautiskās konferencēs. Iesniegti 13 gan starptautisko, gan Nacionālo projektu pieteikumi, no kuriem 4 saņēmuši finansējumu. Pateicoties Horizon Europe personāla apmaiņas projektiem (MSCA-SE), notiek sadarbība ar zinātniekiem gan Eiropā, gan ziemeļ- un dienvid-Amerikā, gan Āzijā; turpinās sadarbība arī ar citām LU struktūrvienībām un institūcijām Latvijā.